Labdien! Esmu dzīvokļa īpašniece mājā, kur ir savs apsaimniekotāja uzņēmums un mājas vecākā. Mājas vecākā izveidotajā “WhatsApp” grupā sākusi publicēt privātu saturu, sarakstē kopā ar dažiem kaimiņiem veikt pret mani mobingu, jo mans viedoklis nesaskan ar viņu, ir mēģinājumi mani psiholoģiski ietekmēt. Grupa tika izveidota, lai publicētu ar mājas lietām saistītu informāciju. Visi manas mājas dzīvokļu īpašnieki ir aizdomās turamie par mana pagraba uzlaušanu un apzagšanu. Esmu profesionāla māksliniece, ir nozagtas dārgas gleznas, manas gleznas, kā arī policijā ierosināts kriminālprocess, kas daudzus gadus paliks aktīvs. Jautājumu apspriešanai un viedokļu izteikšanai, piemēram, par apkures atslēgšanu, man nav pieejas, jo vairāk neesmu šajā “WhatsApp” grupā. Ko jurists man ieteiktu šajā situācijā: mobings un tīša, apzināta manis norobežošana no dažādu ar dzīvojamo māju saistītu jautājumu apspriešanas, balsošanas par tiem un citu viedokļu izteikšanas, diskusijām ar citiem.
Aprakstā minētā “WhatsApp” grupa, kā jūs norādāt, ir izveidota jautājumu apspriešanai un viedokļu izteikšanai par dažādiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem jautājumiem. Dzīvokļu īpašnieki pēc saviem ieskatiem ir tiesīgi izveidot sociālo mediju grupas, lai apspriestu interesējošos jautājumus, un uzaicināt tajās piedalīties grupas dalībnieku atbilstoši grupas administratora personīgajiem uzskatiem. Vienlaikus jānorāda, ka šādai grupai ir neoficiāls un neformāls raksturs. Ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistītie normatīvie tiesību akti neregulē minēto grupu izveidi un pastāvēšanu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otro daļu par virkni jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, lēmumus var pieņemt tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība, kas sastāv no visiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Savukārt likuma 18. panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt vienā no šādiem trim veidiem: dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19. pants), nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (20. pants), citādi savstarpēji vienojoties (21. pants).
Tādējādi jāuzsver, ka “WhatsApp” grupā dzīvokļu īpašnieki nevar pieņemt juridiski saistošus lēmumus, kas uzskaitīti Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrajā daļā. Ja jums ir aizdomas, ka šādi lēmumi tomēr aizmuguriski ir pieņemti, likums attiecīgajiem lēmumiem nosaka rakstveida formu, par tiem jāinformē visi dzīvokļu īpašnieki, kā arī lēmuma protokols jāievieto Būvniecības informācijas sistēmā. Ja jūs iegūstat apstiprinājumu par lēmuma pieņemšanu pretēji likumā norādītajam, jums ir tiesības to apstrīdēt. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturtā daļa paredz: tiesa var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
Turpretī attiecībā uz to, ka “WhatsApp” grupā, iespējams, tiek publicēta personiska un aizskaroša informācija par jums, konkrētā rīcība, protams, būtu atzīstama kā neētiska. Trūkst precīzāku ziņu par grupā publicētās informācijas saturu, tomēr nevar izslēgt, ka šajā gadījumā varētu būt runa par goda un cieņas aizskaršanu. Plašāku informāciju par potenciālo rīcību minētajā gadījumā jūs varat uzzināt LV portāla publikācijā, kas pieejama šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
