Sociālo darbinieku valstī trūkst un iecerētie grozījumi dos iespēju aktīvi iesaistīties darba tirgū arī tiem, kas pašlaik iegūst izglītību šajā jomā, likumprojekta būtību iepriekš skaidrojis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Ar grozījumu paredzēts noteikt iespēju sociālo darbu veikt arī šīs jomas studentiem, kuri pabeiguši divus pilnus studiju gadus un studē trešā studiju gada pavasara semestrī, izņemot tos gadījumus, kad darbs saistīts ar bērniem un ģimenēm ar bērniem. Plānots noteikt, ka studentiem būs jāiegūst pilna izglītība divu gadu laikā, to apliecinot ar augstskolas izsniegtu izziņu. Darba devējam būs arī jāvērtē, kādu pienākumu un atbildību piešķirt šādiem darbiniekiem, kā arī nepieciešamības gadījumā jāpiesaista pieredzējis mentors – sociālais darbinieks ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi, kurš varētu uzraudzīt studējošā sociālā darbinieka darbu.
Pašlaik tiesības veikt sociālo darbu ir personām, kuras ieguvušas pirmā vai otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā.
Saskaņā ar pašvaldību statistiku tikai nedaudz vairāk kā puse pašvaldību 2022. un 2023. gadā spēja izpildīt likumā noteikto normu – vismaz viens sociālā darba speciālists uz 1000 iedzīvotājiem. 2022. gadā valstī trūka 406, bet 2023. gadā – 428 sociālā darba speciālistu.
Sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm ar bērniem, izglītības prasības netiks atvieglotas, ņemot vērā šī darba augsto atbildības līmeni un nepieciešamo profesionālo sagatavotību, paredz likumprojekts.
Likumprojekta mērķis ir veicināt pietiekamu sociālo darbinieku skaitu pašvaldībās, tādējādi uzlabojot sociālā darba un sociālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Grozījumu pieņemšana palīdzēs pašvaldībām nodrošināt likumā noteiktās prasības, vienlaikus saglabājot sociālo pakalpojumu kvalitāti un profesionālos standartus.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem Saeimai jālemj vēl divos lasījumos.
